Pirms analizēt savstarpējo saderību, der noskaidrot, vai konkrētajam cilvēkam ir paredzētas laulības un vai tās paredzētas laimīgas.
Tas ir saistīts ar personas kopējās Dharmas analīzi.
Mums var rasties vēlēšanās apprecēties dažādu iemeslu dēļ: vientulības sajūtas dēļ un sekojot tradīcijai ’’visi tāda dara’’, arī apzinātas vēlmes pildīt savas dzīves pienākumu (Dharmu) dēļ, kā arī tāpēc, ka esam aizrāvušies ar kādu personu, vai jūtam stipru vēlmi apmierināt savas sajūtas un nemaz nav svarīgi, ar kādu personu.
Nereti, pakļaujoties tikai savām jūtu pavēlēm, cilvēks neapdomāti nodibina attiecības, bet pēc tam seko vilšanās – viņš izšķiras ar partneri un atkal meklē jaunas attiecības. Tā rodas vesela negatīvu seku ķēde: vīlušies ’’bijušie partneri’’, kas jaucas nākošajās attiecībās, bērni, kas palikuši bez tēva un daudzas materiāla, morāla un garīga rakstura problēmas.
Tā kā mūsdienu bezdievīgajā civilizācijā vēlme nekontrolēti apmierināt savus jutekļus stāv pāri visam, tad ar tamlīdzīgām situācijām nākas sastapties ar vien biežāk. Tā ir dabiska Dharmas iznīcināšanas pazīme un to mēdz dēvēt par Adharmu.
अधर्माभिभवात्कृष्ण प्रदुष्यन्ति कुलस्त्रियः।
स्त्रीषु दुष्टासु वार्ष्णेय जायते वर्णसङ्करः॥४१॥
adharmabhibhavat krishna
pradusyanti kula-striyah
strisu dustasu varsneya
jayate varna-sankarah
Tulkojums.
Kad ģimenē valda neticība, o Krišna, šīs ģimenes sievietes izvirst, bet sievietes degradācija, o Vrišnas pērteci, noved pie nevēlamiem pēcnācējiem.’’ [Bg. 1.41]
Tādā veidā galvenā bīstamība, pie kuras noved attiecības, kas balstītas tikai uz iekāri, ir Varna–sankara jeb neveiksmīgu, nelaimīgu cilvēku paaudzes rašanās ar izjauktu Dharmu. Tas notiek tāpēc, ka bērna liktenis pilnībā ir atkarīgs no vecāku apziņas stāvokļa bērna ieņemšanas brīdī.
Ja bērna ieņemšana notikusi nejauši vai vecāki nebija tam gatavojušies, vai pat vairījušies no ieņemšanas, tad, atkarībā no šīs vēlmes apgānījuma spēka un dziļuma, dzimst cilvēks ar negatīviem rādītājiem horoskopā vai, citiem vārdiem runājot, tiek piesaistīta Dvēsele, kas sasaistīta ar saviem vecākiem caur negatīvu karmu.
Ja vecāku prātos ir bijusi stipra nevēlēšanās radīt pēcnācējus, var rasties tāds bērns, kas nebūs spējīgs pats radīt pēcnācējus vai arī viņam būs grūtības to ieņemšanā un dzemdēšanā. Ja māte ieņemšanas brīdī būs bijusi vīlusies laulībā vai pārņemta ar vēlmi būt patstāvīgai un neatkarīgai, tad viņas meitai vai dēlam var būt vāji rādītāji horoskopā, kas attiecas uz laulībām.
Ja abu vecāku prātos ir bijusi tikai iekāre, tad arī bērns dzims ar stipru iekāri un vāju Dharmu.
Tā notiek pakāpeniska cilvēces degradācija, un arī mūsdienu materiālistiskie zinātnieki, psihologi un sociologi runā par ģimenes un laulības institūta izjukšanas pieaugušo tendenci nākotnē.
Tādā veidā, analizējot laulību horoskopā, mums būtu nepieciešams, pirmkārt, ņemt vērā to, ka mums ir darīšana ar Varna–sankara (varnu sajaukšanos) jeb citiem vārdiem – ir runa par cilvēku ar izjauktu Dharmu, un mēs nevaram piemērot parastās metodes, nosakot savstarpējo saderību, neanalizējot individuālo personas karmu.
Sandžai Rath saka: ’’Dharma skatāma no 9.mājas un no detalizētās kartes, kas dala zīmi 9 daļās un ko sauc Navamša. Parašara Muni iesaka mums izpētīt šo detalizēto laulātā un laulātās karti(Navamša), jo tieši tā rāda Dharmas augļus un sasniegumus. Tādā veidā 11-ā zīme no 9-ās mājas ir 7-ā māja, kas norāda uz Dharmas palielināšanos, un 12-ā zīme no 9-ās mājas ir 8-ā māja, kas norāda uz Dharmas sairšanu vai samazināšanos. Tādējādi laulības norāda uz Dharmas pieaugumu, kad tai pat laikā palikt atraitnēs nozīmē Dharmas izjukšanu. Hindu laulību ceremonijā znots tika uzskatīts par Višnu, jo viņa ienākšana mājās noveda pie Dharmas palielināšanās.’’
Tādējādi panākumi laulībā ir atkarīgi ne tikai no tā, cik ļoti dotā persona ir noskaņota sekot Dharmai, bet arī no tā, ar kādu izpausto/reālo karmu mums ir darīšana. Kā sekas grēcīgām darbībām un vēlmēm no iepriekšējām dzīvēm, mums var būt darīšana ar likteni, kas dots iepriekšējo grēcīgo darbību izpirkšanai vai grēcīgo dzenuļu labošanai un tāpēc šajā inkarnācijā ir nepieciešams iziet šo ciešanu skolu laulībā vai attiecībās.
Šīs ciešanas var būt gan liktenīga un neizmaināma rakstura grēka izpirkšana, gan ne tik fatāla rakstura, t.i., tāda, ko var izlabot šajā iemiesojumā, mainot mūsu smalkā ķermeņa kvalitātes jeb prāta ievirzes.
Šeit rodas jautājums par Varnašramas sistēmu, kuras atjaunošana var palīdzēt cilvēcei kopumā.
Četri ašrami jeb stāvokļi un četri aijani jeb patvērumi.
Eksistē 4četri ašrami jeb sociālie cilvēka stāvokļi, kas cieši saistīti ar četriem cilvēciskās iemiesošanās pamatmērķiem: Dharma, Artha, Kama un Mokša.
I ašrams – pirmslaulību periodu, kad cilvēks aug un mācās, kā pareizi sekot Dharmai, sauc brahmačarja. Šajā ašramā iesaka celibātu jeb atturēšanos no seksuālām attiecībām. Jaunībā cilvēks ir aizņemts ar to, ka apgūst, kā kontrolēt savas jūtas, balstoties Dieva dotajos tekstos. Tas ir svarīgi kā vīriešiem, tā sievietēm.Bez tam šajā vecumā cilvēks apgūst profesionālo izglītību, kas tālākā laikā palīdzēs viņam auglīgi darboties, uzturēt ģimeni un nesīs labumu sabiedrībai kopumā.
Šajā etapā celibāts palīdz cilvēkam virzīt savu dzīves enerģiju uz augšu, kā arī palīdz izmantot to labākai smadzeņu darbībai, kas ir ļoti svarīgi mācīšanās procesā.
Tomēr izglītības iegūšanas procesā vajag ņemt vērā sieviešu dzimuma īpatnības. Profesionālās izglītības iegūšana vīriešiem, bez šaubām, ir ļoti svarīga, par cik vīrieša pienākums ir cieši saistīts ar profesionālo darbību un kalpošanu sabiedrībai. Bet sievietes gadījumā ilgie gadi, pavadīti mācībās un spēks, kas atdots, lai iegūtu izglītību, var sarežģīt viņas turpmāko laulību.
28 – 30 gadi ir piemērots laiks laulībām vīriešiem, bet ne tik labs sievietēm – sievietei ir jādzemdē bērni un labāk, ja tas notiek bērnu radīšanai piemērotā laikā.
Pilnīgas nezināšanas pēc mūslaikos aizvien vairāk sastopamas labi izglītotas un ar veiksmīgu karjeru 30 – 40 gadīgas sievietes, bet bez ģimenes un bērniem. Reizēm tas ir saistīts ar personības kopējo karmu, par cik tādai sievietei nav norādes uz laulību vai bērniem un viņas piedzimšanas sūtība ir sabiedriskā darbība. Taču reizēm tas notiek personīgās muļķības dēļ vai tāpēc, ka nepareizi ir izprasta sievietes sūtība, kā arī vecāku patvaļības dēļ, kas spieduši meitai obligāti iegūt ’’augstāko izglītību’’. Sievietei realizējoties profesionālā sfērā, tā neizbēgami kļūst neatkarīgāka un patstāvīgāka, kas nemaz neveicina laimi laulībā un vēl vairāk nospiež sievieti (jūgā), liedzot tai mieru, laimi un veiksmei.
Tādējādi vajag rūpīgi analizēt sievietes Dharmu šajā stāvoklī, pirms pieņemt lēmumu par izglītības iegūšanu. Protams, cita lieta ir, ja sievietes iestājas augstskolā ar mērķi atrast ’’labu līgavaini’’, bet dotajā situācijā lēmums par laulībām jau ir pieņemts, un tādas sievietes īpaši netērēs enerģiju mācībām un nepalaidīs garām pašu svarīgāko priekš sevis – labu bērnu dzemdēšanu. Lai kā arī nebūtu, Dharmas māja vīrietim ir devītā, bet sievietei – piektā. Tāpēc sievietei, pirmkārt, nepieciešams izanalizēt 5.māju, lai pareizi saprast Dharmu.
Tāpēc svarīgākais ir analizēt Dharmas 1., 5.un 9.māju un navamšu, kā Dharmas augļus un sasniegumus.
II ašrams – Grihasta, saistīts ar Arthu, finansu atbalstu un uzturu. Bieži vien pareizi pozicionēties šajā ašramā grūti ir tam cilvekam, kas attiecas pret laulību kā pret ’’baudas gūšanu’’ vai kā pret Kamu. Ja cilvēks stājas laulībā tikai tāpēc, lai apmierinātu savas jūtas, viņu neizbēgami gaida vilšanās.
Jāatceras, ka Dharma ir pamatu pamats, Artha atbalsta Dharmu, bet Kama un Mokša nāk tikai kā sekas jeb kā rezultāts Dharmas un Arthas sekošanai.
’’Tas, kurš tiecas pēc Arthas, lai seko Dharmas augstajam ceļam; tas, kurš tiecas pēc Kamas, lai seko Arthas ceļam. Bet tikai Kamas ceļš neved ne pie kā cita. Taču Kama nevar radīt citu Kamu kā augli, jo apēsts auglis nepārdzimst, bet no sadegušas pagales paliek pāri vien smarža un ogles’’.
Mahabharata. Araņjaka parva 28 – 32.
Kad cilvēkam kļūst skaidra viņa Dharma un viņš ir noskaidrojis, ka viņa pienākums ir būt par ģimenes cilvēku, stājoties laulībā, tad, pirmām kārtām, būtu jādomā par Arthu jeb citiem vārdiem – kā viņš nodrošinās savu ģimeni un kā kalpos sabiedrības labā. Arthas mājas ir 2–10–6; šo māju vājums neļaus cilvēkam uzturēt ģimeni un bieži ir iemesls laulību izjukumam.
Šeit nepieciešams ņemt vērā dzimumu atšķirības. Tradicionāli un atbilstoši dabiskai lietu kārtībai, vīrietis rūpējas par ģimenes atbalsta ārējiem aspektiem, bet sieviete par iekšējiem. Citiem vārdiem: vīrietis strādā un nes naudu uz mājām, bet sieviete pareizi lieto šo naudu, lai uzturētu māju.
Ramana Mahariši saka: ’’Sievietes diženums ir bezgalīgs, tās statuss neizmērāms, viņas iespējas neizmērojamas un viņas loma – dievišķa. Viņa izpilda sargātājas, radītājas un turpinātājas lomu. Viņa ir tas centrs, no kura nāk miers. Sieviete ir līdzsvars – visas Dabas balanss. Sieva uzņem visu sava vīra un bērnu stresu un neļauj tam izplatīties tālāk. Izveseļošanās – mātes skavās. Viņa dziedina bērna dvēseli. Tās misija ir rūpes par to, lai vīrietis sniedzas pēc aizvien augstākas apziņas. Vīrieša panākumi biznesā vai jebkurā citā nodarbē galvenokārt ir atkarīgi no viņa prāta stāvokļa. Un šis stāvoklis ir atkarīgs lielā mērā no viņa situācijas mājās. Ja vīrietis ir laimīgs mājās, tad arī uz darbu ies ar vieglumu un mieru. Ja viņš ir nelaimīgs mājās, tad vīrieša prāts ir nemierīgs, bet darba rezultāti nekad nebūs apmierinoši.’’
Tāpēc stipra 10-ā māja vīrieša horoskopā runā par labām potencēm uzturēt ģimeni un atbildēt par dzīves ārējo pusi. Bet sievietes stipra 10-ā māja liecina tieši par pretējo – tā var norādīt uz viņas tieksmi lietot savu enerģiju ārpus ģimenes un tā vietā, lai atbalstītu vīru un bērnus, atbalstīts savu priekšnieku, savu biznesu un dzīvot aktīvu ārējo, ne ģimenisko dzīvi. 10-ā māja, kas skaitās 4-ā no 7-ās un norāda uz ‘’sukhu’’ jeb laimi un apmierinājumu no laulībām. Kaitnieki 10-jā mājā, īpaši sieviešu horoskopā, norāda uz grūtībām laulībās, par cik sievietes Dharmai 10-ā māja skaitas arī ka 6-ā no 5-ās, un arī var norādīt uz problemām ar bērniem. Sieviete, kas visu savu laiku pavada darbā, nav spējīgā ne atbalsīt savu vīru, ne arī sniegt laimi bērniem.
Tāpat ir svarīga 2-ā māja, kas skaitās astotā no 7-ās mājas un norāda uz laulību beigām.
Par cik zīmes dalīšana ar divi skaitās Hora, kas norāda uz cilvēka bagātību, ir svarīgi izskatīt arī šo dalīto karti, lai noteiktu savstarpējās attiecības starp laulātajiem. Ja sievietes kartē daudz vīrišķo planētu aizņem Saules Horu, bet vīrieša kartē vīrišķās planētas – Mēness Horu, tad varam būt pārliecināti: šajās laulībās finansu nasta gulstas uz sievieti, bet vīrietis būs pasīvāks šajā jomā. Šādas laulības ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja tas apmierina abus partnerus. Īpaši svarīgs ir Saules novietojums Saules Horā, lai noteiktu aktīvāko partneri finansu jomā.
III ašrams – Vanaprastha. Šis ašrams norāda uz daļēju atteikšanos un ir saistīts ar Kamu, ar gandarījumu, kas nāk no sekošanas Dharmai un Arthai. Kamas mājas ir 3-7-11.
Kad mēs skatāmies 7-to māju, tad vispirms analizējam, vai cilvēks ir saņēms apmierinājumu no harmoniskām partnerattiecībām. Jeb citiem vārdiem, vai tiks saņemta Kama Dharmas un Arthas rezultātā.
Kad cilvēks domā – svarīgi ir apprecēties, un laime ir garantēta, tas nozīmē, ka cilvēks tiecas pēc Kamas. Bet biežāk ir tā, ka cilvēks viļas laulībā. Un tas notiek divu iemeslu dēļ: pirmkārt, viņš nepilda Dharmu un nenodrošina tās atbalstu ar Arthu, bet tiecas tikai baudīt uz otra rēķina; otrkārt, cilvēka Dharma nav saistīta ar laulībām un partnerattiecībām.
Vanaprasthas vecums parasti saistīts ar 50 gadu sliekšņa sasniegšanu, kad cilvēks jau uzaudzinājis savus bērnus, sasniedzis atzinību darbā un plūc cienīgi nodzīvotas dzīves augļus. Šajā vecumā iesaka pakāpeniski atiet no visiem darbiem, kā rezultātā rodas vairāk laika nodoties patiesajam dzīves mērķim: ceļu uz atbrīvošanos no materiālas dabas ciešanām. Šis ceļš cilvēkam tiek dots, ja ir stipra Dharma, dievticīgs dzīvesveids un pakāpeniska pāreja no ašrama uz ašramu. Cilvēkam, kas nodzīvojis cienīgi savu dzīvi, ir pilnībā dabīgi kļūt mierīgam savā briedumā un sākt domāt par mūžīgajām vērtībām, Dievu un atbrīvošanos.
Tomēr, kā jau mēs minējām, mūslaikos visiem ir darīšana ar izjauktu vai vāju Dharmu un vienlaikus bojātām Kamas mājām. Visbiežāk bojājumi rodas, kad planētas-pārvaldnieces izkārtotas dusthanās: 6-8-12 mājās. No šīm mājām vispostošākās skaitās 8-ā un 12-ā mājas. Šeit būtu jāsaprot viena lieta – tur, kur beidzas bauda, sākas 2 ceļi: ciešanu ceļš un ceļš uz atbrīvošanos no ciešanām. Dusthanas 8-ā un 12-ā mājas skaitās arī Mokšas mājas jeb galīgā atbrīvošanās.
Tieši Kamas līmenī notiek izvēle starp materiālām iekārēm un Dievišķo Mīlestību. Mūsu prarabha karma var norādīt uz to, ka esam ‘’atbrīvoti’’ no nepieciešamības pildīt pienākumu pret pēcnācējiem, t.i., precēties, radīt bērnus un mūsu atrašanās laiks uz zemes tuvojas galam.
Visbiežāk gan cilvēks nav spējīgs izpildīt savu Dharmu šajā iemiesojumā neatkarīgu no viņa iemeslu dēļ, bet šis iemiesojums nešaubīgi ir saistīts ar viņa darbībām iepriekšējos iemiesojumos.
Uzkrātā grēcīgā darbība noved pie kraha visas materiālās dzīves sfēras, un dotais iemiesojums var būt pēdējais, pirms krišanas zemākajos plānos. Bet, ja ir uzkrāta atteikšanās/askēzes karma jeb precīzāk sakot, mēs esam atpestīti no daudzām grēcīgās un dievticīgās darbības sekām garīga progresa rezultātā iepriekšējās dzīvēs, tad šī piedzimšana var kļūt pēdējā pirms nokļūšanas aiz šīs ciešanu pasaules robežām garīgajā eksistencē.
Ja cilvēkam ir stipri izteikti laulību un bērnu neesamības rādītāji, tā ir pirmā pazīme tam, ka cilvēkam būtu jāaizdomājas par atteikšanos pēc iespējas agrāk, negaidot pusmūža gadus.
Mēģinājumi ’’pārvarēt karmu’’ grēcīgām metodēm, piemēram, ar maģijas palīdzību vai ar kādām vardarbīgām metodēm pret dzīvām būtnēm, neizbēgami novedīs mūs pie vēl lielākas krišanas un sāpīgu grēku izpirkšanu nākotnē. Bet Dievs dod iespēju ikkatram, pat vispaklīdušākajam pasaulē, pārvarēt grēcīgu darbību sekas ar dievticīgu darbību, labprātīgu askēžu un tapasu ievērošanu, kam būtu jānotiek tikai pamatojoties uz garīgām zināšanām un būtu izpildītas augstākajās gunās.
जन्म कर्म च मे दिव्यमेवं यो वेत्ति तत्त्वतः।
त्यक्त्वा देहं पुनर्जन्म नैति मामेति सोऽर्जुन॥९॥
Janma karma ca me divyameva yo vetti tattvatah|
Tyaktvā deham punar janma naiti mām eti so'rjuna||9||
[Bg. 4.9]
वीतरागभयक्रोधा मन्मया मामुपाश्रिताः।
बहवो ज्ञानतपसा पूता मद्भावमागताः॥१०॥
Vītarāgabhayakrodhā manmayā māmupāśritāh|
Bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvamāgatāh||10||
[Bg. 4.10]
Arjuna! Kas zina Manas atnākšanas un darbības pārpasaulīgumu, tas, atstājis ķermeni, vairs nepiedzimst šai materiālajā pasaulē, bet sasniedz Manu mūžīgo mājvietu.
Atbrīvojoties no pieķeršanās, bailēm un dusmām, pilnīgi iegrimuši Manī un raduši patvērumu Manī, daudzi jo daudzi ir šķīstījušies ar zināšanām par Mani, - un visi sasnieguši pārpasaulīgu mīlestību uz Mani. (BG, 4.9, 10)
यस्य सर्वे समारम्भाः कामसङ्कल्पवर्जिताः।
ज्ञानाग्निदग्धकर्माणं तमाहुः पण्डितं बुधाः॥१९॥
yasya sarve samārambhāh kāma-saḿkalpa-varjitāh
jñānāgni-dagdha-karmānaḿ tam āhuh panditaḿ budhāh
(BG, 4.19)
Kas darbojas, nealkstot jutekļu baudas, tam ir pilnīgas zināšanas. Gudrie teic, ka viņa darbības izraisītās pretdarbības ir sadedzinātas pilnīgo zināšanu ugunī. (BG, 4.19)
Tādējādi pat bojāts horoskops nav iemesls uztraukumiem un, apzinoties savu patieso dabu, cilvēks var gūt gandarījumu, iegūstot Mīlestību pret Dievu jebkurā no savas dzīves posmiem, neatkarīgi no karmas rakstura un ķermeņa, kurā atrodas. Vanaprasthas līmenī gandarījums un Kama neatnāk, ja cilvēkam nepiemīt garīgo zināšanu pilnība un ja cilvēks pat brieduma gados nepārstāj meklēt jutekliskas baudas.
Tieši tāpēc pusmūža ļaudis, visbiežāk mūslaikos, nav pievilcīgi sava vieduma vai rimtuma dēļ, bet ar savu izturēšanos aizvien vairāk līdzinās miesaskārīgiem veciem mērkaķiem, jo līdz pat mūža beigām turpina uzskatīt materiālo baudu apmierināšanu par galveno cilvēka piedzimšanas mērķi.
IV ašrams Saņjasa – pilnīga atteikšanās atbilst Mokšai jeb atbrīvei. Šī tēma neskar laulības tieši, tāpēc šo ašramu sīkāk neizskatīsim. Bet jāņem vērā, ka daudzas jogas (planētu kombinācijas), kas norāda uz parivradžu – atteikšanos, dod cilvēkam iespējas jau šajā iemiesojumā sasniegt atbrīvi un tāpēc vērts aizdomāties: vai ir vērts tādam cilvēkam neauglīgi tērēt spēkus grūti priekš viņa sasniedzamam mērķim – laulībai?
Jamuna Džaja, jamuna@mail.ru
(Anitas Milbretas tulkojums)